Par veiktajām darbībām no 01.11.2019. līdz 31.01.2020. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094

Laika periodā no 01.11.2019. līdz 31.01.20. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094 “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” Atkārtoti apsekotas saimniecības no visiem Latvijas reģioniem, lai krūmcidoniju stādījumus ziemas apsākļos.

Analizēti augsnes paraugu, augļu, lapu un krūmu analīžu rezultāti. Veikti pieauguma kontrolmērījumi projekta izmēģinājuma laukos, šķirnēm.

Piedalīšanās projekta noslēguma seminārā, APP Dārzkopības Institūts.

Par veiktajām darbībām no 01.08.2019. līdz 31.10.2019. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094

Laika periodā no 01.08.2019. līdz 31.10.19. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094 “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” Apsekotas saimniecības no visiem Latvijas reģioniem, lai novērotu ražas briešanas un gatavošanās apstākļus. Veikta šķirnes stādu novērtēšana, dati tiek apkopoti un analizēti. Veikta arī augsnes paraugu ņemšana analīžu veikšanai.

Šajā laikā posmā izmēģinājuma laukā tika pļauts rindstarpās iesētais zālājs. Apsekojot vasaras vidū stādītos krūmcidoniju stādus, konstatēts, ka tie ir labi ieaugušies (skat. 1. attēlu).

1.att. Izmēģinājuma lauks Madonā.

Vācot ražu novērots, ka augļi ir daudz, bet mazāki pēc izmēra salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu. Tāpat šajā ražas gadā vizuāli tika izbrāķēts daudz vairāk augļu. (skat. 2.attēlu) Attēlā augļi nešķiroti no lauka.

2.att. Krūmcidoniju raža.

Šogad novērota plašāka augļu puves izplatība. 3. attēlā var redzēt puves bojājumus.

3.att. Krūmcidoniju augļu puve.

Pēc nejaušības principa stādījumā tika atlasīti 6 krūmi, atzīmēti, no tiem novākta raža, kas nosūtīta uz laboratoriju analīžu veikšanai.. Tāpat tika novāktas katra krūma lapas un izrakti krūmi ar visām saknēm (skat. 4. att.) Pēcāk nosvērti, sadalīti un kaltēti, lai tos varētu sūtīt uz laboratoriju analīžu veikšanai.

4.attēls Krūmcidoniju krūmi ar saknēm

Par veiktajām darbībām no 01.05.2019. līdz 31.07.2019. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094

Laika periodā no 01.05.2018. līdz 01.08.18. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094 “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” veikta daļēja šķirnes stādu novērtēšana Madonā, SIA “Cooperative” apsaimniekotā īpašuma ierīkotajā 1,5 ha izmēģinājumu laukā. Šķirņu stādiem tika vērtēts krūma veselīgums, novēroti ziedēšanas datumi, ziedēšanas stiprums, ziedpumpuru salizturība.

Regulāri projekta ietvaros tiek apmeklētas krūmcidoniju audzētāju saimniecības visā Latvijas teritorijā.

Raksturojot šķirnes krūma veselīgumu (ziemcietību) pēc otrās ziemas varam konstatēt, ka ziema ar biezu sniega segu labvēlīgi ietekmē krūmcidoniju veselīgumu. Visas trīs šķirnes- ’Darius’, ’Rondo’ un ’Rasa’, labi pārziemoja. Apsekojot izmēģinājuma lauku pēc pārziemošanas novērota minimāla galu apsalšana. Netika konstatēti izsaluši krūmi.

Šogad nosakot ziedpumpuru salizturību konstatējām, ka visvairāk ziedpumpuru izsala šķirnei ’Darius’ variantā ar agrotekstilu ( no 100 ziedpumpuriem – 21 bojāts). Visām šķirnēm ziedpumpuru salizturība bija 95 – 79 % robežās.

1.att. Šķirnes ‘Rondo’ ziedpumpuri.

Krūmcidoniju šķirņu stādu ziedēšana lēnam sākusies no 8. maija, bet pilnziedu sasniedza no 16.05. līdz 18.05. Šķirne ’Rondo’ pilnziedu sasniedza divas dienas vēlāk nekā pārējās šķirnes.

2019. gada šķirņu ziedēšanas intensitāte bija vidēja. Ziedēšana bija ļoti nevienmērīga šķirnes robežās. Iespējams sausums, kas bija novērots pagājušajā gadā, kā arī 2019. gada pavasarī, ietekmēja ziedēšanas intensitāti. Daudz ziedu arī nobira, bet augļi kas aizmetušies pēc izmēriem ir mazāki nekā 2018. gadā.

Apsekojot lauku konstatēts, ka 2019. gada laika apstākļi ir labvēlīgi slimību ierosinātājiem. Jau jūlija vidū konstatēta lapu plankumainība, ka arī augļu puve. Cik stipri izplatīsies un vai ietekmēs ražu varēs noteikt vēlāk.

Jūnija sākumā tika paņemti augsnes paraugi ar augsnes zondi. Paraugi tika paņemti divos dziļumos (0-20 cm, 20-40 cm).

2.att. Augsnes paraugu ņemšana ar zondi.

Augsnes analīzes tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par augsni, piemēram, augsnes sastāvu, pH līmeni, organisko vielu sastāvu, u.c.. Šī informācija palīdz novērtēt augsnes auglību, augu augšanas potenciālu, kā arī izstrādāt mēslošanas plānu.

Tā kā krūmcidonijas stādi ir ievērojami paaugušies, zālājs rindstarpās nevar stipri ietekmēt  krūmcidoniju augšanu un attīstību, bet var kalpot kā papildus barības vielu avots. Tādēļ rindstarpās tika iesēts zālājs, kurā sastāvā ir baltais āboliņš, sarkanā auzene un pļavas skarene. Kā arī platākajās rindstarpās tika sastādīti šķirnes ‘Darius’ un ‘Rasa’ konteinerstādi. Stādīšanas mērķis ir pārbaudīt konteinerstādu ieaugšanu vasaras vidū.

3. att. Šķirnes konteinierstādu sakņu sistēma.

4. att. Krūmcidoniju stādīšana.

Par veiktajām darbībām no 01.02.2019. līdz 30.04.2019. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094

Laika periodā no 01.02.2019. – 30.04.2019. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094 “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” veikta regulāra izmēģinājuma lauka apsekošana un fotografēšana, zināšanu papildināšana pētot un analīzējot ārzemju zinātnisku literatūru, darba plāna sastādīšana 2019. gada sezonai, kā arī krūmu veselīguma novērtēšana pēc pārziemošanas.

Veikts komandējums uz Berlīni, Vācijā, kur ņemta dalība starptautiskā seminārā “Sea Buckthorn and Less Known Fruits Cultivation Technology In Europe – Meeting the Needs of Growers”. Seminārā piedalījās Vācijas, Apvienotās karalistes un Latvijas pārstāvji. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar krūmcidoniju audzēšanu SIA “Cooperative”, izmantojot dažādas metodes. (G. Eglītis “Soil preperation, planting and field care. Creation of commercial garden of Chaenomeles Japonica”). Kā arī dalībnieki tika iepazīstināti ar pārstrādes vajadzībām pārstrādājot japānas krūmcidoniju. (N. Jurgenbergs “Harvesting, requirements, quality, processing needs for fruit sales, cooperation”)

Gada sākumā turpinājās 2018. gadā uzsāktā projekta ekonomiskā pētījuma datu vākšana sadarbībā ar SIA “Konso”. Ekonomiskā pētījuma mērķis ir iegūt datus par lauksaimniecisko ražošanu un krūmcidoniju pārstrādi Latvijā.  Uzākot projekta ekonomisko pētījumu telefoniskā aptaujā lielākā daļa piekrita piedalīties, daži atteicās uzreiz, bet kad norunātais termiņš anketu aizpildīšanai beidzās tika konstatēts ka atsaucības ir bijusi ļoti zema. Neskatoties uz vairākkārtēju uzrunāšanu, atgādināšanu un palīdzības piedāvāšanu anketu aizpildīšanā atsaucībā turpināja būt ļoti zema. Lauksaimnieki pārsvarā nevēlas tērēt brīvo laiku, lai iedziļinātos aprēķinu tabulās, neredz pētījuma jēgu, neuzticas un atsaucas uz negatīvu iepriekšēju pieredzi sadarbībā ar zinātniekiem. Toties krūmcidoniju pārstrādātāji nav ieinteresēti dalīties ar ražošanas datiem, jo tie satur komercnoslēpumu, kā ari neuzticas un tabulu aizpildīšana prasa pārāk daudz darba laika.

Attēlā var redzēt izmēģinājuma lauku Madonā.

1. att. Skats uz izmēģinājuma lauku Madonā janvārī, marta vidū un marta beigās

Šī gada ziema bija labvēlīga krūmcidoniju stādiem. Sniega kārta bija pietiekami bieza, lai pasargātu krūmus no apsalšanas. Madonā sniegs pilnība nokusa marta beigās. Martā vidū sākas krūmcidoniju veģetatīvā attīstība. Apsekojot izmēģinājuma lauku, konstatēti minimāli sala un dzīvnieku bojājumi. Šķirnes krūmu veselības novērtējums atbilst 4 – 5 ballēm. Attēlā var redzēt šķirni ’Rondo’ pēc pārziemošanas.

2.att. Šķirne ’Rondo’ izmēģinājuma lauka Madonā martā beigās

3. att. Slimības avots krūmcidoniju krūmā Martā vidū apsekojot stādījumus, novērots, ka aizmētušies rudeni augļi ir sapuvuši (skat. 3. att.). Tā kā augļaizmetni ir infekcijas avots slimību izplatībai, tie tika nolasīti un sadedzināti.

Par veiktajām darbībām no 01.11.2018. līdz 31.01.2019. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094

Laika periodā no 31.10.2018. – 31.12.2018. veikta lauka novērošana, zinātniskās literatūras izpēte un 2018. gadā iegūto datu apstrāde.

Pēc novērojumiem izmēģinājuma lauka kopšana šosezon vēl vairāk pastiprināja ūdens trūkumu, jo rušinot augsni ap augiem un kultivējot starp rindām, tā pastiprināti žuva un augsnes virskārta bija cieta.

Apsekojot izmēģinājuma lauku novembrī konstatēts, ka siltais rudens veicināja atsevišķu šķirnes stādu ziedpumpuru plaukšanu, lapu pumpuru plaukšanu un pat augļu aizmešanos

Decembra beigās izmēģinājuma laukā jau izveidojusies 20-25 cm bieza sniega kārta, kas pasargās augus no izsalšanas, iestājoties stipram salam, ka arī nodrošinās augus ar nepieciešamo ūdens daudzumu kušanas laikā.

Tāpat kā pagājušajā ziemā novēroti zaķu un stirnu bojājumi. Pārsvarā tie ir nograuzti jauno dzinumu gali.

Par projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/094 veiktajām darbībām periodā 01.05.2018. – 31.07.18.

Šķirnes vertēšanai katrā variantā izlases kārtā izvēlēti 30 augi, kuriem tika vertēts krūma veselīgums, ziedēšanas laiks, ziedēšanas stiprums, slimībizturība un kaitēkļu bojājumui (skat. 1. tab.).

Šķirnes stādu novertējums (1-5 ballēs)

Šķirne/rādītāji Krūma veselīgums (ballēs 1-5), 5-izcils, 1- ļoti slikts Ziedpumpuru salizturība (ballēs 1-5), 5-izcila, 1- ļoti slikta Ziedēšanas datums (pilnzieds) Ziedēšanas stiprums (1-5 balles), 1-daži ziedi, 5- maks. Slimībizturība (1-5 balles) Kaitēkļu bojājumi (1-5 balles) Rasa B1 4 - 21.05. 4 1 1 B2 4 - 25.05. 3 1 1 B3 4 - 19.05. 3 1 1 B4 4 - 19.05. 3 1 1 Darius B1 4 - 23.05. 4 1 1 B2 5 - 25.05. 4 1 1 B3 4 - 19.05. 4 1 1 B4 5 - 21.05. 3 1 1 Rondo B1 4 - 21.05. 4 1 1 B2 4 - 25.05. 4 1 1

B1 – apdobē ģeotekstils ar 350 g biohumusu
B2 – apdobē ģeotekstils bez biohumusa
B3 – melnā apdobe ar 350 g biohumusu
B4 – melnā apdobe bez biohumusa

Raksturojot šķirnes krūma veselīgumu (ziemcietību) pēc pirmās ziemas konstatēts, ka visas trīs šķirnes- ’Darius’, ’Rondo’ un ’Rasa’, labi pārziemoja. Katrai šķirnei tika novērota dzinumu galu apsalšana, vairāk (aptuveni 10 – 15 cm) šķirnei ’Rasa’. Šķirnēm ’Darius’ un ’Rondo’ apsalušo galu garums nepārsniedza 10 cm.   Galu apsalšana nebija tik nozīmīga, lai traucētu tālākai krūmcidoniju attīstībai, krūmi ātri un ļoti labi sakuploja.
Visā izmēģinājumu laukā ziemas periodā izsala 9 šķirņu stādi (6 gab. nosala melnajā abdobē), kas ir salīdzinoši maz no visa stādu daudzuma.: ’Darius’ – 3 gab., ’Rondo’ – 2 gab., ’Rasa’ – 4 gab. Izsalšanas iemesli varēja būt dažādi piem., kopšanas laikā traumēts vai izkustināts stāds, reljefa īpatnības u.c.
Ziedpumpuru salizturību šogad noteikt nevarēja, jo krūmcidoniju ziedēšanas laikā salnas netika novērotas.
Krūmcidoniju šķirņu stādu ziedēšana lēnām sākusies no 12. maija, bet pilnziedu sasniedza 19.05. – 25.05. Šķirnei ’Rasa’ un ’Darius’ variantos melnā abdobē ar un bez biohumusa ziedēšana sākusies 19. maijā.
Ziedēšanas intensitāte šķirnes stādiem bija atbilstoša jaunajiem augiem, vizuāli vertējot augus mazāk ziedu bija šķirnei ’Rasa’.



1. att. Lapu plankumainības
   
 
Katrai šķirnei bija pamanīts arī kads krūms ar 1 nokaltušu zariņu, vai zara galu (skat. 2. att.).


2.att. Nokaltuši krūmcidoniju zari

Apsekojot izmēģinājuma lauku nelielā daudzumā konstatēta arī augļu puve (skat. 3. attēlu).


3. att. Augļu puve šķirnei ’Rasa’

No kaitēkļiem bija novēroti pārsvarā lapu tinēji (skat. 4.attēlu). Minimālā daudzumā bija lapputis (skat. 5. attēlu), kuru izplatību ierobežoja dabīgie ienaidnieki -  marītes (marītes bija sastopamas lielā daudzumā visā izmēģinājuma laukā) . Konstatēti arī gliemeži, bet lielā sausuma dēļ to daudzums bija ļoti neliels.


4. att. Lapu tinēji


5.att. Kūkaiņu bojājumi

Otrajā augšanas gadā šķirnes stādi ir veseli ar minimāliem bojājumiem. Lapu plankumainība, kas ir konstatēta stādījumos, iespējams paradījas augiem ilgstoši atrodoties stresa stāvoklī, ko izraisīja ilgstošs sausums. Līdz ar to augu dabiskā pretestība pret augu patogēniem samazinājusies.
Kukaiņu bojājumi arī nebija tik nozīmīgi, lai traucētu augu augšanai un attīstībai.

Novērojumi:
Ņemot augsnes paraugus varēja pamanīt, ka biohumusa granulas nav pilnībā sadalījušās;
Novērots atsevišķu barības elementu (iespējams Mn) trūkums, lapas pa vidu zaļas, apkārt dzeltenas.